Magnijs – minerālviela, kuras trūkums var maldināt par neesošām slimībām
Vai zināt, kuru minerālvielu cilvēks vasarā zaudē visvairāk? Tas ir magnijs! Siltums, kas no ķermeņa “izdzen” šķidrumu, lielāks dzērienu patēriņš, palielināta fiziskā aktivitāte – visi šie faktori apvienojas, un nepieciešamās vielas sāk izsīkt. Tad uzrodas blakusparādības: nelabums, biežas galvassāpes, vispārējs vājums, samazinātas darbaspējas, daži cilvēki pamana arī pasliktinājušos apetīti. Tomēr nevajag šos simptomus “norakstīt” uz karstumu, iespējams, jums patiešām vajag papildināt magnija rezerves organismā.
Magnijs ir ceturtā nozīmīgākā minerālviela cilvēka organismā, tādēļ tā rezerves ir patiesi nepieciešamas mūsu labsajūtai. Tas veic dažādas svarīgas funkcijas un ir nepieciešams, lai mēs katru dienu justos enerģiski. Katru dienu veselam cilvēkam ar pārtiku ir jāuzņem aptuveni 400–420 miligrami (vīriešiem) un 310–320 miligrami (sievietēm) magnija. Tomēr, ja uzturam pievēršam maz uzmanības, šādu daudzumu sasniegt var būt grūti.
Daudzi cilvēki, lai justos labāk, skrupulozi rūpējas par papildu vitamīnu lietošanu, bet mazāk uzmanības pievērš minerālvielām, jo domā, ka pietiks ar esošajām. Diemžēl šis viedoklis ir kļūdains – minerālvielas nav mazāk svarīgas mūsu dzīves kvalitātei kā vitamīni. Piemēram, magnijs ir minerālviela, kas uztur simtiem ķīmisku reakciju cilvēka organismā. Pirmkārt, tas ir nepieciešams enerģijai, jo palīdz pārtiku pārvērst enerģijā. Šeit arī slēpjas atbilde uz jautājumu, kādēļ katru dienu jūtaties “it kā jūs spiestu pie zemes”. Magnijs ir nepieciešams arī olbaltumvielu veidošanā, jo tas palīdz radīt jaunas olbaltumvielas no aminoskābēm.
Organismā viss noris vienotā ķēdē, tādēļ, trūkstot olbaltumvielām, ne tikai kļūst vājāki muskuļi, bet arī mēs kļūstam uzņēmīgāki pret slimībām, vājinās imunitāte. Vairāki zinātniskie pētījumi apstiprina, ka magnija papildu izmantošana var palielināt fiziskās spējas sportojošiem, vecāka gadagājuma un ar hroniskām slimībām sirgstošiem cilvēkiem. Piemēram, magnijam ir tieša ietekme uz muskuļu saraušanos un atslābināšanos. Vai esat kādreiz sajutis pēkšņus krampjus, kas kā adata dursta ādu, dzeļ un sasprindzina? Jā, un šīs nepatīkamās sajūtas vaininieks ir arī magnija trūkums. Šī minerālviela, tāpat kā “kaimiņš” kalcijs, ir svarīga arī nervu sistēmas regulēšanai.
Tātad mēs jūtamies un izskatāmies labāk, ja mūsu organismā magnijs ir pietiekamā daudzumā. Daudzi mediķi vēl papildinās: uzņemt pietiekami daudz magnija ir ļoti svarīgi, un labākais veids ir sabalansēts, veselīgs uzturs. Pārbaudiet, vai lietojat produktus, kuru sastāvā ir īpaši liels magnija daudzums. Bagātīgākie magnija avoti ir žāvēti augļi, rieksti un sēklas. Piemēram, 100 g ķirbju sēklās ir ļoti augsts magnija saturs – gandrīz trešā daļa no dienas devas. Neaizmirstiet katru dienu apēst pa saujiņai Indijas riekstu, mandeļu, žāvētu aprikožu u. tml. Šos produktus iesakām izvēlēties dienas pirmajā pusē, tad jums būs pietiekami daudz enerģijas. Tā ir arī ilgāk sagremojama pārtika, tādēļ nevajag to ēst pirms gulētiešanas. Vēl viens produkts, ko dievina saldummīļi un kas ir bagāts ar magniju, ir tumšā šokolāde. Gan magnija, gan citu minerālvielu dēļ savā uzturā vismaz divas līdz trīs reizes nedēļā iekļaujiet zivis, piemēram, pleksti, skumbriju, lasi.
Neaizmirstiet arī dārzeņus, kas atrodas veselīga uztura piramīdas augšdaļā. Ja vēlaties nodrošināt nepieciešamo magnija daudzumu savā organismā, izvēlieties spinātus, avokado, zaļās pupiņas. Neaizmirstiet arī kvinoju, kurā ir ne tikai magnijs, bet arī ideāla aminoskābju proporcija, ko raksturo augsts kalcija un dzelzs daudzums. Tāpat neaizmirstiet katru dienu atspirdzināties ar dabīgo minerālūdeni, kura sastāvā ir šīs un citas minerālvielas. Lai ūdens dzeršana kļūtu par ikdienas ieradumu, pagatavojiet ar to dažādus dzērienus, garšai pievienojot augļus vai ogas. Ja pievēršat nedaudz uzmanības savam ikdienas uzturam, ēdat ar magniju bagātus pārtikas produktus, tas ir labākais veids, kā uzņemt šīs minerālvielas pareizo daudzumu. Atcerieties, ka mums pašiem ir jārūpējas par savu labsajūtu, enerģiju un veselību. Ja to darīsim dabiski, ar pārtiku vai ūdeni, mums nebūs vajadzīgi uztura bagātinātāji un nevajadzēs vērsties pie ārsta sliktas pašsajūtas dēļ.